Fizioterapija
Fizioterapeits ir ārstniecības persona, kas izvērtē pacienta fizisko funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz ikdienas aktivitātēm, darbu un pašsajūtu.
Lai izvērtētu pacienta fizisko stāvokli, fizioterapeits izmanto dažādas metodes, piemēram:
- Stājas un gaitas analīze
- Kustību apjoma un kvalitātes mērījumi
- Muskuļu funkciju izvērtējums (spēks, garums, izturība)
- Līdzsvara un koordinācijas testi
- Motorās kontroles analīze
- Ķermeņa izjūtas un apzināšanās novērtējums
- Muskuļu un saišu saspringuma izvērtējums
- Sirds-asinsvadu sistēmas reakcijas uz slodzi
- Elpošanas funkciju novērtējums
Fizioterapeitiskās ārstēšanas metodes ietver:
- Terapeitiskie vingrinājumi
- Līdzsvara un koordinācijas treniņš
- Relaksācijas tehnikas
- Pozicionēšana
- Mīksto audu tehnikas
- Locītavu mobilizācija
Fizioterapija pieaugušajiem var būt noderīga:
- Neiroloģiskām saslimšanām (piemēram, diska trūce, stāvoklis pēc insulta, migrēna)
- Ortopēdiskām saslimšanām (muguras sāpes, locītavu traumas, osteoporoze)
- Sirds-asinsrites sistēmas saslimšanām (pēc miokarda infarkta, sirds operācijām)
- Gremošanas un elpošanas orgānu sistēmas saslimšanām
- Ginekoloģiskām un uroģenitālām saslimšanām
- Reimatoloģiskām saslimšanām (iekaisīgās locītavu slimības)
Fizioterapija bērniem ietver:
- Ārstniecisko vingrošanu stājas traucējumu ārstēšanai, līdzsvara un koordinācijas uzlabošanai
- Grupveida vingrošanas nodarbības sociālo kontaktu veidošanai
- Vingrojumus elpceļu slimību gadījumā, piemēram, atklepošanai un elpceļu atbrīvošanai
Fizioterapijas procesa veiksmīga gaita ir atkarīga no aktīvas pacienta iesaistes, jo fizioterapeita ieteiktās zāles ir jāveic pašam pacientam.
